Latvijas demogrāfiskās situācijas prognozes

Kopsavilkums

SIA “Emerging Solutions” jau otro gadu sagatavo Latvijas demogrāfiskās prognozes apskatu laika posmam līdz 2040.gadam. Analīze ir veikta, izmantojot demogrāfiskās kohortas analīzes metodi.

• Latvijas iedzīvotāju skaits turpina samazināties, taču tagad tas notiek lielākoties zemās dzimstības nevis migrācijas dēļ. 2019.gadā migrācijas dēļ zaudējām 3 360 cilvēkus, savukārt nelabvēlīgās dzimstības / mirstības situācijas dēļ: ap 8 930 cilvēkus.
• Ik gadu Latvijas darba tirgus zaudē ap 15 000 – 17 000 cilvēku.
• Ja situācija attīstīsies līdzīgi, kā pēdējos gados (bāzes scenārijs), ap 2040. gadu, iedzīvotāju skaits kritīsies līdz 1,58 miljoniem, un darba tirgus tuvākajos gados zaudēs ik gadu ap 15 tūkstošus cilvēku bet ap 2030.gadu – ik gadu ap 10 tūkstošus. Iedzīvotāju vecuma sastāvs būtiski nemainīsies.
• Šādu nepārtrauktu darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita samazinājum ir ļoti grūti kompensēt ar palielinātu darba ražīgumu un, visdrīzāk, Latvijas ekonomiskā attīstība šī iemesla dēļ stagnēs.
• Ja Latvija piedzīvos atkārtotas ekonomiskās krīzes bez īpašas situācijas uzlabošanās (krīzes scenārijs), ap 2040. gadu valstī dzīvos tikai 1,36 miljoni iedzīvotāju. Darba tirgus ik gadu zaudēs ap 17 tūkstošus cilvēku, sabiedrība novecos.
• Ja izvēlēsimies panākt, ka imigrācijas rezultātā 2040. gadā valstī dzīvo tikpat iedzīvotāju, cik 2019. gada sākumā, ik gadu imigrācijas ceļā iedzīvotāju skaits jāpalielina par 16 000 (sākot no 2026. gada). Pie šā scenārija darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits samazinās tikai nedaudz, palielinās bērnu un jauniešu skaits, sabiedrība kļūst jaunāka.
• Pašlaik vidēji vienai sievietei dzimst 1,61 bērni, kas Eiropas līmenī ir salīdzinoši labs līmenis. Lai panāktu, ka lielākas dzimstības rezultātā 2040. gadā valstī dzīvo tikpat iedzīvotāju, cik 2020. gada sākumā, katrai Latvijas sievietei būtu jādzemdē 3,51 bērni. Nozīmīga daļa Latvijas sieviešu nespēj un nevēlas radīt tik daudz bērnu.
• Ja iedzīvotāju skaits turpinās samazināties, Latvijas ekonomikas attīstība visdrīzāk būs neveiksmīgāka nekā līdz šim.
• Ģimenes politikai Latvijas demogrāfiskajā situācijā ir milzu nozīme, jo tā rada iespēju palielināt šeit dzimušo bērnu skaitu, vienlaikus uzlabojot sociālekonomisko stabilitāti.
• Kamēr valstī nav savas imigrācijas politikas, nav pamata cerēt, ka imigrācijas process notiks valstij un sabiedrībai labvēlīgā veidā.
• Latvijai ir plašas iespējas gan pārņemt citu valstu pieredzi, gan veidot savu īpašu demogrāfisko politiku.
• Risinot Latvijas demogrāfisko situāciju, nav iespējami vienkārši, patīkami un veiksmīgi lēmumi – jebkuras divas no šīm īpašībām izslēdz trešo. Ilgtspējīgu demogrāfisko politiku var īstenot tikai, izglītojot sabiedrību un pastāvīgi ar to konsultējoties.

Esošā situācija

Gan esošās situācijas analīzei, gan nākotnes scenāriju izstrādei nepieciešamajai demogrāfiskās prognozes kohortas analīzei ir izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kopskaits

• 2020. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 907 675 iedzīvotāji.
• Gada laikā iedzīvotāju skaits samazinājās par 12 273 (0,64%). Tas ir milzu skaitlis, tomēr šis ir salīdzinoši labākais rādītājs pēdējo 15 gadu laikā. 2011. gadā mēs zaudējām pat 45 899 iedzīvotājus (2,16%).

Migrācija

• 2019. gada laikā migrācijas rezultātā Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās par 3 360.
• Arī šis ir izteikti labākais rādītājs pēdējo 15 gadu laikā. Piemēram, 2010. gadā Latvija šādā veidā zaudēja 35 640 iedzīvotājus.
• Ja turpinātos šāds uzlabojums, 2022.gadā Latvijas iedzīvotāji migrācijas ceļā iegūtu vairāk iedzīvotāju nekā zaudētu.
• Migrācija kopš 2017. gada vairs nav galvenais faktors Latvijas iedzīvotāju skaita dinamikā. Pašlaik daudz nozīmīgāka ir negatīvā dzimstības/mirstības statistika.

Dzimstība

• 2019. gadā Latvijā piedzima 18 786 cilvēki, kas ir sliktākais rādītājs kopš 1998.gada. Salīdzinājumam ‒ 2008. gadā piedzima 24 397 cilvēki.
• Dzimstības koeficients Latvijā, salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības valstīm, ir salīdzinoši augsts – 2019. gadā uz vienu sievieti Latvijā vidēji bija 1,61 bērni. Šajā ziņā Latviju pārspēja tikai 10 Eiropas Savienības valstis, tajā skaitā Igaunija un Lietuva.[1]
• Dzimstības rādītāji pagājušā gadā pasliktinājās gan tādēļ, ka ir pasliktinājies dzimstības koeficients, gan arī tādēļ, ka samazinās auglīgajā vecumā esošu sieviešu skaits.
• Latvijā vērojama tendence, kas ir izteikta attīstītākās valstīs: pirmais bērns sievietēm dzimst aizvien vēlāk. Tagad pirmais bērns visbiežāk piedzimst 25-29 gadus vecām sievietēm, kamēr vēl 2009. gadā visbiežāk pirmais bērns piedzima 20-24 gadus vecām sievietēm.
• Izteikti samazinās agrīnā mātes vecumā dzimušo bērnu skaits un bērni dzimst aizvien vecākām sievietēm. Pēdējo desmit gadu laikā, piemēram, statistiski nozīmīgs kļuvis 40-44 gadus vecām sievietēm dzimušo bērnu skaits, tam būtiski pārsniedzot to bērnu skaitu, kas dzimis 15-19 gadus vecām sievietēm.

Mirstība

• Kopš 1991. gada ik gadu mirušo cilvēku skaits Latvijā pārsniedz piedzimušo skaitu.
• No 2010. līdz 2016. gadam šī starpība pakāpeniski samazinājās, t.i., dzimušo skaits pieauga, bet mirušo skaits nemainījās vai pat nedaudz samazinājās. Kopš 2016. gada šī statistika atkal pasliktinās, jo strauji sāk kristies dzimušo skaits.
• Mirstības koeficients dažādās vecuma grupās Latvijā pakāpeniski krītas, mūža ilgums Latvijā pieaug. Ja 1990. gadā vidējais mirušā cilvēka vecums bija 67,2 gadi, tad 2019.gadā tas bija 75,0 gadi.
• Paredzamais mūža ilgums Latvijā ir zemāks, nekā pārējās Eiropas Savienības valstīs, izņemot Bulgāriju, Rumāniju un Ungāriju, pie kam Rumānijā šis rādītājs līdz šim uzlabojas krietni straujāk, nekā Latvijā. [2]

Vīriešu un sieviešu skaita atšķirība

• Latvijā sieviešu skaits ir par 145 763 (7,6%) lielāks, nekā vīriešu skaits.
• Šī lielā starpība veidojas vecākajā paaudzē. Līdz 40 gadu vecumam Latvijā vīriešu skaits ir lielāks, nekā sieviešu skaits. Vecuma grupā virs 85 gadiem sieviešu ir aptuveni 3,5 reizes vairāk, nekā vīriešu.

Darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits

• Šī darba ietvaros tiek pieņemts, ka darbspējīgā vecuma iedzīvotāji ir vecumā no 19 līdz 64 gadiem. Formāli darbspējas vecums iestājas jau no 15 gadu vecuma, tomēr Latvijā lielākā daļa jauniešu vecumā līdz 19 gadiem vēl nav darba tirgus dalībnieki.
• Pēdējo 15 gadu laikā (2005 – 2020) krasi samazinājās 19 – 64 gadus vecu iedzīvotāju skaits: tas kritās par 254 150 cilvēkiem. Tātad Latvijas darba tirgus šajā laikā zaudēja ap 18% darbaroku.
• Darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits tagad (2020.g.) ir 1 139 456 jeb 60,23% no visiem iedzīvotājiem. 2004. gadā Latvijā darbspējīgā vecumā bija 1 406 624 jeb 59,73% iedzīvotāju.
• Ik gadu Latvijas darba tirgus zaudē ap 15 000 – 17 000 cilvēku. 2019. gadā darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits samazinājās par 15 291 cilvēkiem.

Prognozes

Prognozes ir sastādītas, izmantojot SIA “Emerging Solutions” stratēģiskā vadītāja Gata Pāvila izstrādātu demogrāfiskās prognozes kohortas analīzes modeli, kurā tiek izmantoti šādi Centrālās Statistikas pārvaldes dati pēdējo 15 gadu griezumā:

• Iedzīvotāju skaits dalījumā pa dzimumiem un pa piecu gadu vecuma grupām;
• Dzimstība dalījumā pa mātes piecu gadu vecuma grupām;
• Mirstība dalījumā pa piecu gadu vecuma grupām;
• Migrācijas saldo;
• Eiropai raksturīgs migrējošo iedzīvotāju vecuma sadalījums piecu gadu vecuma grupās (Eurostat dati, izmantojot Latvijas, Vācijas, Zviedrijas, Šveices datus).

Prognozes is sagatavotas laika posmam līdz 2040.gadam trim scenārijiem: bāzes, krīzes un imigrācijas scenārijam.

Bāzes scenārija demogrāfiskās prognozes

Tiek pieņemts, ka situācija attīstīsies līdzīgi, kā tas ir noticis pēdējo 10 gadu laikā:

• Iedzīvotāju dzīves ilgums pakāpeniski palielināsies;
• Summārais dzimstības koeficients stabilizēsies;
• Turpinās pieaugt mātes vidējais vecums;
• Migrācijas saldo turpinās uzlaboties un 2022. gadā kļūs pozitīvs, t.i. Latvijā pirmo reizi pēdējās desmitgadēs iebrauks vairāk, nekā to pametīs. Šā scenārija ietvaros ieceļojošo iedzīvotāju skaits nebūs īpaši liels – ik gadus Latvijā apmetīsies uz dzīvi par dažiem tūkstošiem iedzīvotāju vairāk, nekā to atstās.

Pie šādiem nosacījumiem, laika posmā līdz 2040. gadam Latvijas demogrāfiskā situācija attīstīsies šādi:

• Iedzīvotāju skaits samazināsies no pašreizējiem 1,92 miljoniem līdz 1,58 miljoniem.
• Iedzīvotāju skaits samazināsies visās vecuma grupās.
• Visstraujāk kritīsies darbspējīgā vecuma (19-64 gadi) iedzīvotāju skaits: no tagadējiem 1,14 miljoniem līdz 0,93 miljoniem. Darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita īpatsvars nedaudz samazināsies no 59,73% līdz 59,16%.
• Laika posmā līdz 2025.gadam darba tirgus gadā zaudēs vidēji 15 tūkstošus cilvēku, 2025.-2030.gadā ik gadu – ap 13 – 11 tūkstošus. Pēc 2030.gada darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita kritums palēnināsies līdz 3 – 8 tūkstošiem gadā.
• Pensijas vecuma iedzīvotāju (65 un vairāk gadi) skaits sāks samazināties, jo pensijas vecumu sasniedz tie iedzīvotāji, kuru jaunības laikā sākās iedzīvotāju aizplūšana no Latvijas. Šo cilvēku skaits samazināsies no 0,39 miljoniem līdz 0,32 miljoniem. Nedaudz kritīsies arī pensionāru īpatsvars no tagadējiem 20,52% līdz 20,21%. Līdz šim pensionāru skaita īpatsvars Latvijā strauji pieauga.
• Pakāpeniski dzims aizvien mazāk bērnu, jo, lai gan dzimstības koeficients saglabāsies stabils, Latvijā būs aizvien mazāk auglīgā vecuma sieviešu. Ja 2019. gadā piedzima 18 786 bērni, tad 2040. gadā piedzims ap 16 600 bērnu.
• Bērnu un jauniešu skaits kritīsies no 0,38 miljoniem līdz 0,33 miljoniem, īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā nedaudz pieaugs no 19,7% līdz 20,6%.
• Tā kā iedzīvotāju skaits kritīsies visās vecuma grupās, slogs uz sociālo budžetu vairs īpaši nepieaugs. No šī aspekta pensijas vecuma celšana nebūtu tik nepieciešama.
• Pensijas vecuma celšana par vienu gadu teorētiski ļautu kompensēt vienā gadā zaudēto darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaitu (ap 10-12 tūkstoši cilvēku), tomēr šādu paņēmienu darba tirgus saglabāšanai var turpināt tikai dažus gadus.
• Latvijas ekonomika izteikti balstās uz cilvēkresursiem – mūsu ekonomika pārējai pasaulei var piedāvāt cilvēka roku darba veikumu, jo pasaules ekonomikai vērtīgu dabas resursu (piemēram, derīgie izrakteņi, izcili auglīga zeme) Latvijā ir maz. Tādēļ darba roku skaita samazinājums ļoti sāpīgi atsauksies uz kopīgo valsts ekonomikas veiktspēju.
• Esošo valsts attīstības līmeni pie šāda demogrāfiskās prognozes, visdrīzāk, izdosies saglabāt un pat nedaudz kāpināt, palielinot darba ražīgumu. Tomēr pie šī scenārija Latvija drīzāk kļūs par ekonomiski stagnējošu valsti.

Krīzes scenārija demogrāfiskās prognozes

Šā scenārija ietvaros tiek pieņemts, ka Latvijā ekonomiskā situācija pasliktināsies, notiks atkārtotas krīzes. Šāds scenārijs ir iespējams, ko parāda vairāku Eiropas valstu negatīvais piemērs un to var veicināt, cita starpā, arī negatīva situācija darba tirgū. Šā scenārija ietvaros:

• Iedzīvotāju dzīves ilgums sākotnēji turpinās pakāpeniski palielināties un tad stabilizēsies, jo pakāpeniski degradēsies veselības aprūpes sistēma;
• Summārais dzimstības koeficients pakāpeniski samazināsies galvenokārt jauno ģimeņu aizbraukšanas, kā arī nelabvēlīgo ekonomisko apstākļu dēļ;
• Migrācijas saldo saglabāsies negatīvs. Lai gan aizbraukušo skaits vairs nebūs tik liels, kā 2008.-2011. gada krīzes laikā, ik gadu valsti turpinās atstāt 3-10 tūkstoši iedzīvotāju.

Pie šādiem nosacījumiem, laika posmā līdz 2040.gadam Latvijas demogrāfiskā situācija attīstīsies šādi:

• Iedzīvotāju skaits samazināsies no pašreizējiem 1,907 miljoniem līdz 1,36 miljoniem, iedzīvotāju skaits samazināsies visās vecuma grupās.
• Strauji kritīsies bērnu un jauniešu (0-18 gadi) skaits: no tagadējiem 0,38 miljoniem (19,8% no visiem iedzīvotājiem) līdz 0,25 miljoniem (18,5% no visiem iedzīvotājiem). Sākotnēji, dažus gadus bērnu un jauniešu skaits būs līdzīgs tagadējam skaitam, bet ap 2025. gadu sāks aizvien straujāk samazināties.
• Darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita īpatsvars samazināsies no 1,14 miljoniem (59,7% no visiem iedzīvotājiem) līdz 0,8 miljoniem (58,7%).
• Ik gadu darba tirgus zaudēs vidēji 17 100 cilvēku. Laika posmā līdz 2040.gadam Latvijas darba tirgus zaudēs vēl 30% cilvēku.
• Jaunāka gadagājuma (19-39 gadi) darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits kritīs straujāk, nekā vecāka gadagājuma iedzīvotāju skaits.
• Pensijas vecuma iedzīvotāju (65 un vairāk gadi) skaits sāks samazināties, taču īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā pieaugs no 20,52% līdz 22,81%, jo jauniešu, bērnu un darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits saruks vēl straujāk.
• Dzims aizvien mazāk bērnu, jo Latviju atstās auglīgā vecuma sievietes. Ja 2019. gadā piedzima 18 786 bērni, tad 2040.gadā piedzims ap 12 530 bērnu.
• Iedzīvotāju skaits kritīsies visās vecuma grupās un slogs uz sociālo budžetu pieaugs tikai nedaudz, salīdzinājumā ar bāzes scenāriju. No šā aspekta pensijas vecuma celšana nebūtu tik nepieciešama.
• Pensijas vecuma celšana par vienu gadu tikai daļēji kompensētu vienā gadā zaudēto darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaitu: tā uz vienu gadu dotu darba tirgum ap 10-12 tūkstoši cilvēku, kamēr zaudēti tiek ap 17 tūkstoši.
• 30% darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita sarukums rada milzu izaicinājumu nacionālās ekonomikas attīstībai. Iespējams, darba efektivitātes pieaugums to spēs kompensēt: astoņu gadu laikā no 2010. līdz 2018. gadam Latvijā darba efektivitāte pieauga par 27,5%, šajā jomā sasniedzot vienu no labākajiem rādītājiem pasaulē. [3]
• Tas, ka efektivitātes pieaugums tikai “kompensē” darba roku skaita sarukumu nozīmē to, ka valsts ekonomika drīzāk stāv uz vietas vai pieaug lēni, t.i. valsts ekonomiskā attīstība stagnē.

Imigrācijas scenārija demogrāfiskās prognozes

Šā scenārija ietvaros tiek pieņemts, ka Latvijā tiek piesaistīts tāds imigrantu skaits, kas ļauj 2040. gadā atgūt 2019. gada sākumā dzīvojušo iedzīvotāju skaitu – 1,92 miljonus.

Šī scenārija ietvaros:

• Iedzīvotāju dzīves ilgums pakāpeniski palielināsies;
• Dzimstības koeficients kāps straujāk, jo valstī ieradīsies salīdzinoši lielāks skaits jaunu cilvēku, kuriem, uzlabojoties viņu ģimeņu ekonomiskajai situācijai, būs iespēja radīt vairāk bērnu;
• Mātes vidējais vecums īpaši nemainīsies, jo jauniebraucēji radīs bērnus salīdzinoši agrākā vecumā, savukārt šeit jau dzīvojošās sievietes izvēlēsies radīt bērnus aizvien lielākā vecumā;
• Migrācijas saldo krasi uzlabosies. Lai 2040. gadā sasniegtu 1,92 miljonus iedzīvotāju, tiek veikts mehānisks pieņēmums, ka kopš 2026. gada valstī iebrauc par 16 000 cilvēkiem vairāk, nekā to atstāj. Rezultātā laika posmā līdz 2040.gadam valstī apmetas par 274 300 vairāk cilvēku, nekā to atstāj.

Pie šādiem nosacījumiem, laika posmā līdz 2040.gadam Latvijas demogrāfiskā situācija attīstīsies šādi:

• Iedzīvotāju skaits sākotnēji turpina kristies, bet kopš 2028.gada atkal sāk pieaugt, 2040. gadā atkal sasniedzot 1,92 miljonus.
• Iedzīvotāju skaits samazinās tikai pensijas vecuma grupā.
• Darbspējīgā vecuma (19-64 gadi) iedzīvotāju skaits krītas aizvien lēnāk, līdz 2028. gadā atkal sāk pieaugt. Tomēr 2040. gadā tas vēl nav sasniedzis 2019. gada līmeni. Darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita īpatsvars nedaudz samazinās no 59,73% līdz 59,49%.
• Gados jaunāku (19-39 gadi) darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits krītas līdz 2026. gadam un tad sāk aizvien straujāk pieaugt. 2035. gadā tas pārsniedz 2020. gada rādītājus.
• Gados vecāku (40-64 gadi) darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits turpina samazināties līdz 2030. gadam un tad ļoti lēnām sāk atkal pieaugt. Līdz 2040. gadam tas joprojām ir būtiski mazāks, nekā 2019. gadā.
• Pensijas vecuma iedzīvotāju (65 un vairāk gadi) samazinās ik gadu līdz 2040. gadam no 0,39 miljoniem līdz 0,33 miljoniem. Šī vecuma iedzīvotāju skaita īpatsvars samazinās no tagadējiem 20,52% līdz 17,18%.
• Jaundzimušo skaits līdz 2031. gadam saglabājas gandrīz nemainīgs un tad sāk aizvien straujāk pieaugt, 2040. gadā sasniedzot 25 200, kas pārsniedz pat 2008. gada rādītājus.
• Bērnu un jauniešu skaits sāk pieaugt jau 2020. gadā no 0,38 miljoniem līdz 0,45 miljoniem, īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā pieaugs no 19,75% līdz 23,33%.
• Samazināsies pensionāru radītais slogs uz sociālo budžetu un pieaugs bērnu un jauniešu radītais slogs šim budžetam. Kopējais slogs uz sociālo budžetu būtiski nemainīsies, jo īpaši nemainīsies proporcijas starp darbspējīgā vecuma cilvēkiem un pārējiem iedzīvotājiem.
• Pensijas vecuma celšana šī scenārija ietvaros no makroekonomiskā viedokļa nebūtu nepieciešama.
• Esošo valsts attīstības līmeni pie šāda demogrāfiskās attīstības scenārija, visdrīzāk, izdosies būtiski kāpināt. Tomēr tas ir iespējams tikai tad, ja imigrācijas politika tiek veidota tā, lai piesaistītu vairāk vai mazāk kvalificētu darbaspēku. Maz kvalificēts darbaspēks var būtiski kavēt augstas pievienotās vērtības ekonomikas attīstību.
• Liels imigrantu skaits var būtiski palielināt ksenofobiju, kas var novest pie sociālekonomiskās nestabilitātes, valsts un sabiedrības noslēgšanās un tam sekojošas ekonomiskās stagnācijas un valsts iedzīvotāju izceļošanas.

Vai, ilgstoši samazinoties iedzīvotāju skaitam, valsts ekonomika var būt sekmīga?

• Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās jau vairāk, nekā vienu paaudzi.
• Par spīti tam, mūsu valsts ekonomika līdz šim ir bijusi veiksmīga – mūsu labklājības līmenis kopš 1995. gada ir apsteidzis vairāk kā 30 citu pasaules valstu labklājības līmeni un Latviju šajā rādītājā nav apsteigusi neviena valsts. [4]
• Līdzšinējā veiksmīgā valsts attīstība ir saistāma ar pāreju no neefektīvā PSRS ekonomikas modeļa uz efektīvāku. Tomēr, pēc tam kad šī pāreja ir notikusi, saglabāt veiksmīgu attīstību ir gandrīz neiespējami, ja iedzīvotāju aizplūšana no valsts turpinās.
• Iedzīvotāju skaita samazināšanās rada šādus izaicinājumus modernas ekonomikas attīstībā:
  • Mazāks patērētāju loks noved pie šaurāka tirgus piedāvājuma: valstī samazinās produktu daudzveidība. Kā tas labi zināms, piemēram, mūsu grāmatu izdevējiem, produkcijas ražošanas izmaksas uz vienu produkcijas vienību mazā tirgū ir lielākas, nekā lielā tirgū. Nelielā ciematā 15 minūšu gājiena attālumā pieejams daudz mazāks sadzīves pakalpojumu klāsts, nekā lielā pilsētā.
  • Mazāks iedzīvotāju skaits krasi samazina dziļas specializācijas iespējas, kas mūsdienu ekonomikā ir absolūta nepieciešamība. [5]
  • Jo mazāks iedzīvotāju skaits, jo statistiski mazāk iespēju šajā kopumā rasties veiksmīgām inovācijām. [6]
  • Mazāks iedzīvotāju skaits nozīmē mazāku ideju apmaiņas procesa apjomu. [7]
  • Iedzīvotāju novecošanās samazina sabiedrībā jauniešiem salīdzinoši raksturīgāko radošumu un aizrautību. [8]
• Ņemot vērā augstāk minēto, Latvijai, visdrīzāk, būs ļoti grūti saglabāt līdzšinējo veiksmīgo ekonomikas attīstības tendenci, ja iedzīvotāju skaits turpinās samazināties tik strauji, kā tas prognozēts krīzes un arī bāzes scenārijos.

Vai iedzīvotāju skaitu var saglabāt, tikai palielinot dzimstību?

• Ja tiek izvēlēts teorētisks mērķis 2040. gadā saglabāt tikpat lielu iedzīvotāju skaitu, kā 2020. gada sākumā, taču, pateicoties tikai straujam dzimstības pieaugumam, nevis imigrācijai, tad, atbilstīgi demogrāfiskās prognozes kohortas modeļa datiem, katrai Latvijas sievietei ir jādzemdē vidēji 3,51 bērns.
• Pašlaik vienai sievietei Latvijā ir vidēji 1,61 bērns.
• Aptuveni 20-25% bērnu Latvijā dzimst, pielietojot ķeizargriezienu. [9] Šādu operāciju pārsvarā nevar atkārtot vairākas reizes. Bez tam attīstītajās valstīs aptuveni ceturtā daļa pāru ir neauglīgi. Līdz ar to nozīmīga daļa sieviešu Latvijā nespēj radīt 3-4 bērnus.
• Atbilstoši aptauju datiem, vēlamais bērnu skaits vidējā Latvijas ģimenē ir 2,3. [10]
• Eiropā augstākā dzimstība ir Francijā (1,88). Šāda augsta dzimstība Eiropā tiek sasniegta, ja valstī ir nesena liela apjoma imigrācija, t.i. valstī nonācis liels skaits jaunu cilvēku, kuru dzīves apstākļi jaunajā mītnes zemē ir uzlabojušies.
• Līdz ar to var prognozēt, ka, pat īpaši uzlabojot ekonomisko situāciju un rūpējoties par jaunajām ģimenēm, vairums sieviešu nespēs vai nevēlēsies radīt 3-4 bērnus.
• Ja vidējais vienai sievietei piedzimušo bērnu skaits pieaugtu par 0,1, 2040. gadā tas dotu demogrāfiskās situācijas uzlabojumu par 20 000 iedzīvotāju. Līdz ar to rūpīgi plānotai ģimenes politikai Latvijā ir milzu nozīme gan darba tirgus nākotnei, gan sociāli labvēlīgas valsts attīstībai kopumā.
• Tomēr, pat ar izcilu ģimenes politiku Latvijas demogrāfisko situāciju neizdosies būtiski uzlabot – demogrāfiskā situācija valstī turpinās pasliktināties pat pie vislabvēlīgākās ģimenes politikas. Darba tirgū ģimenes politika uzlabojumus dod lēni.

Ko darīt?

• Visdrīzāk, tieši demogrāfiskā situācija rada vislielākos draudus Latvijas valsts attīstībai, t.sk. bezmaz jebkura Latvijas uzņēmuma attīstībai. Mums ir divas iespējas: a) turpināt to ignorēt un izlikties, ka nekas īpašs nenotiek; b) rīkoties proaktīvi, un, izmantojot datus un prognozes, pieņemt tādus lēmumus, kas nodrošina veiksmīgu valsts attīstību un pastāvēšanu ilgākā nākotnē.
• Šeit sniegtā analīze ir vienkāršota. Lai izprastu nākotnes situāciju un turpmāk darāmo, ir nepieciešama daudz detalizētāka un precīzāka demogrāfiskās situācijas analīze. Šo darbu jāveic plašākam speciālistu kolektīvam un, protams, tikai tad, ja tam ir jēga, t.i., darba rezultāti tiek izmantoti, pieņemot lēmumus valsts pārvaldībā.
• Latvijas demogrāfiskā situācija ir ļoti sarežģīta. Šeit nav iespējami vienkārši, patīkami un veiksmīgi lēmumi – jebkuras divas no šīm īpašībām izslēdz trešo.
• Valsts amatpersonām ir jāskaidro iedzīvotājiem, kādas pārmaiņas notiek valsts iedzīvotāju sastāvā, pie kā tas noved un ko varētu darīt, lai situāciju vērstu par labu.
• Ar iedzīvotājiem ir jākonsultējas par nozīmīgākajiem pieņemamajiem lēmumiem, pirms tam pamatīgi izskaidrojot situāciju un dažādos situācijas attīstības scenārijus. Vairums no mums ir gatavi pieņemt arī sev nepatīkamus lēmumus, ja mēs redzam, ka nav citas iespējas un galu galā rezultāts būs labāks, nekā bez šāda lēmuma.
• Samazinoties Latvijas iedzīvotāju skaitam, aizvien svarīgāka kļūst Latvijas valsts atvērtība pārējai pasaulei. Ja valstij samazinās iekšējie resursi, tai nav citas iespējas savas konkurētspējas saglabāšanai, kā vien veidojot atvērtu sabiedrību un ekonomiku. [11]
• Jāizvērtē Japānas pieredze, ieviešot “sabiedrība 5.0” jeb t.s. “izdomas sabiedrības” plānu. Japāna jau ilgstoši saskaras ar demogrāfiskās situācijas radītajiem izaicinājumiem, un vismaz daļa no šajā valstī iegūtās pieredzes un nākotnes iecerēm ir ļoti vērtīgi arī Latvijai. [12]
• Ir pastāvīgi jāapzina, kas Latvijas ģimenes motivētu radīt vairāk bērnu, un mērķtiecīgi jāveic tas, kas šajā ziņā ilgtermiņā (!) sniegs vislabāko rezultātu, pat ja risinājums ir neierasts. Piemēram, ja ģimenes palielinājumu visbiežāk kavē dzīvojamās telpas trūkums, valstij ir jāizvērtē, kas notiks, ja valsts finansējums tiks pārvirzīts subsidētu dzīvojamo platību būvniecībai, un ir jārīkojas. Ja ģimenes palielinājumu visvairāk kavē zemais ieņēmumu līmenis, valstij ir jāizvērtē, piemēram, finansējuma pārvirzīšana īpašai vecāku uzņēmējdarbības atbalsta programmai.
• Latvijā jau notiek neorganizēta darba spēka ievešana – imigrācija. Situācija pašreizējā formātā ir nevēlama kaut vai tādēļ, ka vairums imigrējušā darbaspēka nodokļus nemaksā vai maksā tos citās valstīs, un šie cilvēki ir sociāli maz aizsargāti.
• Latvijā faktiski neeksistē imigrācijas politika. Mēs neesami izdomājuši, ko šeit vēlamies redzēt un ko – nē, un cik cilvēkus ik gadu esam gatavi pieņemt. Mēs nezinām, kā iekļaut atbraucējus sabiedrībā un kā viņiem pēc iespējas ātri apgūt latviešu valodu.
• Netālu no Latvijas ir valstis, kas attīstījušas un īsteno savu imigrācijas politiku. Mēs varam daudz mācīties (gan labu, gan sliktu) un pārņemt no Īrijas, Somijas, Islandes, Norvēģijas, Zviedrijas, Vācijas un citām valstīm.

Atsauces

1. 1.55 live births per woman in the EU in 2018. Eurostat.
2. Mortality and life expectancy statistics, Eurostat.
3. GDP per hour worked, OECD.
4. The World Bank, GDP per capita, PPP (current international USD)
5. Šī tēze ir daudzpusīgi aplūkota daudzu autoru darbos. Pēdējās desmitgadēs salīdzinoši ietekmīgs ir Steadman Upham ieguldījums šajā jomā, piemēram, “The Evolution of Social Systems. Sociopolitics in Small-Scale Sedentary Societies”, 1990, ISBN-10: 0521382521.
6. Technological Change and Population Growth, Encyclopedia of Population.
7. Jason Collins, Boris Baer, Ernst Juerg Weber. Population, Technological Progress and the Evolution of Innovative Potential.
8. Piemēram, Aging and the Macroeconomy: Long-Term Implications of an Older Population, ISBN-10: 0309261961. Sk. šī darba 6.nodaļu.
9. Slimību profilakses un kontroles centra Jaundzimušo reģistra dati.
10. SKDS aptaujas dati.
11. Šāda tēze tiek attiecināta uz ASV, lai šīs valsts ekonomika spētu saglabāt savu starptautisko konkurētspēju. Latvijai, kā daudz mazākai ekonomikai, atvērtība ir nesalīdzināmi svarīgāka. Sk. Charles I. Jones un Paul M. Romer, The New Kaldor Facts: Ideas, Institutions, Population, and Human Capital. National Bureau of Economic Research, June 2009.
12. What is Society 5.0? Japānas Ministru Kabineta mājaslapa.