Kas uzņēmējdarbībā ir noticis ar Status Quo?

16 Maijs 2020
Autors: Gatis Pāvils

 

Šis ir pirmais no četriem SIA “Emerging Solutions” sagatavotajiem rakstiem, kurus piedāvājam mazo un vidējo uzņēmumu vadītājiem. Rakstu tēmas ir šādas:

 

  1. Pārmaiņas un tendences. Kādas pārmaiņas nes šī krīze un kā Jums uz tām reaģēt, izmantojot krīzes sniegtās iespējas?
  2. Uzņēmuma plānošana krīzes laikā. Kā pieņemt lēmumus situācijā, kad pat tuvākā nākotne ir neskaidra?
  3. Uzņēmuma tiešsaistes stratēģija. Kā rīkoties situācijā, kad ļoti strauji pieaug pakalpojumu un preču pārdošana ar interneta starpniecību?
  4. Finansējuma piesaistes stratēģija. Kā piesaistīt valsts, starptautisko un banku finansējumu krīzes apstākļos?

1. raksts. Pārmaiņas un tendences

Pēdējā pusgada laikā man gluži labi iepatikusies kāda ēstuvīte Avotu ielā. Vietas tur maz, bet ir tik garšīgi! Pārsteidza darbinieku laipnība: jau pēc pirmā apmeklējuma mani atcerējās!

Drūmā, lietainā marta sākuma dienā ievēroju neparastu skatu: ēstuvīte bija slēgta, galds bija izvilkts telpas vidū, un vairāki cilvēki ap to rosīgi diskutēja. Brieda krīze, un acīmredzot iestādes darbinieki plānoja turpmāko rīcību.

Pēc dažām dienām Internetā parādījās jauna mājaslapa – holt.lv. “Manējais” un vēl divi apkaimes ēdināšanas uzņēmumi jau pirms karantīnas pasākumiem bija paredzējuši, kas notiks, un izveidojuši kopīgu Interneta platformu savu ēdienu un dzērienu piegādei mājās vai birojos.

Labākais laiks pārmaiņām

Krīzi veiksmīgi pārdzīvo tie uzņēmēji, kuri spēj paredzēt un izmantot krīzes pavērsienus. Nereti krīzes laikā apķērīgākie uzņēmēji rada jaunus uzņēmējdarbības spēles noteikumus, kam pārējie ir spiesti pielāgoties. Ir pat tādi uzņēmumi, kas apzināti uztur iekšēju nepārtrauktas krīzes noskaņojumu, kas ļauj tiem saglabāt konkurences priekšrocības.[1]

Šī gada sākums bija lielisks laiks stratēģiskām, apsteidzošām rīcībām. Krīze nav beigusies, un, iespējams, ievilksies gadiem ilgi.[2] Pārfrāzējot populāru teicienu,[3] rīkoties vajadzēja jau pirms krīzes, bet nākamais labākais laiks pārmaiņām uzņēmumā ir tieši tagad.

Lai izprastu, kādas pārmaiņas nepieciešamas uzņēmumā, ir labi jāpārzina pārmaiņas, kas notiek ārpus tā. Katra no tām mums var radīt gan jaunus izaicinājumus, gan iespējas.

Pārejošas un paliekošas pārmaiņas

Pašlaik notiekošās pārmaiņas pasaules ekonomikā var iedalīt divos veidos:

1. ilustrācija. Cilvēka attieksme pret negaidītām un, iespējams, negatīvām pārmaiņām. Šim rakstam pielāgots Kībleres-Rosas modelis.

  • Pārmaiņas, kuras jau ir nobriedušas, bet līdz šim dažādu iemeslu dēļ kavējās. Cilvēkam ir raksturīga pretestība negaidītām pārmaiņām (ja vien tās nav neapšaubāmi pozitīvas), un bieži ir nepieciešama krīzes situācija, lai pieņemtu lēmumu par pārmaiņām (1. ilustrācija).
    Lai tirgū varētu konkurēt arī pēc krīzes, šīs pārmaiņas uzņēmumam ir jāiekļauj savā biznesa modelī;
  • Specifiskas, arī ar epidēmiju saistītas pārmaiņas. Šīs pārmaiņas ilgs līdz brīdim, kad mēs pratīsim izārstēt vai novērst COVID-19. Uzņēmumiem šīs pārmaiņas ir jāpārdzīvo vai īslaicīgi jāizmanto savā labā, ja esat, piemēram, medicīnisko masku ražotājs.

Daudzos pēdējo mēnešu globālās ekonomikas tendenču apskatos tiek minētas šādas četras pārmaiņas:

  • Globalizācijai pretējs process, ko visbiežāk dēvē par reģionalizāciju;
  • Valsts lomas pieaugums;
  • Talantīgu darbinieku nozīmes pieaugums;
  • Attālinātais darbs un digitālie pakalpojumi.

Visas četras aizsākās jau pirms krīzes, bet to nozīme spilgti izpaužas tieši tagad.

Reģionalizācija

Visdrīzāk, ka aiziet tie laiki, kad pasaulē izteikti dominēja Rietumu demokrātiskās valstis, jo īpaši ASV. Pakāpeniski vājinās šo valstu dominances periodā veidotās starptautiskās organizācijas un vienošanās.

Līdz šim pēdējo 50–70  gadu laikā ietekmīgās Rietumvalstis izvietoja ražotnes dažādās pasaules valstīs ar zemākām darbaspēka izmaksām. Attīstījās globāla mēroga piegādes ķēdes.

Šobrīd, mainoties situācijai pasaulē, aizvien lielāks skaits globālo uzņēmumu apsver, ka drošāk un ilgtspējīgāk būtu koncentrēt savas un partneru ražotnes tuvāk mītnes zemei (nearshoring).

Globālā politika nav vienīgais šīs tendences iemesls. Ne mazāk nozīmīga ir t.s. ceturtā industriālā revolūcija,[4] kas izmanto mākslīgā intelekta, bioinženierijas, lietu interneta un modernās pārvaldības iespējas. Šādai industrijai globāla mēroga piegādes ķēdes bieži kļūst par kavēkli, jo lielie attālumi un dažādās valstīs izvietotās ražotnes neļauj nodrošināt lētas mazāka apjoma augsti kvalitatīvu preču piegādes precīzā laikā.

Iespējams, visagrāk šī tendence sākās vairākos autobūves uzņēmumos. Jau 1990. gados mērķtiecīgu reģionalizāciju uzsāka Volkswagen, koncentrējot ražotnes un piegādes ķēdes vairākos pasaules reģionos (Dienvidamerika, Ziemeļamerika, Ķīna, Eiropa) un katram no reģioniem piešķirot aizvien vairāk autonomijas.[5]

COVID-19 krīze reģionalizāciju paātrina.[6] Valstis viena pēc otras aizliedza medicīnas preču eksportu, pastiprinājās ASV un Ķīnas domstarpības. Vīrusa izraisītās saslimšanas un pārvietošanās ierobežojumi pārrāva piegādes ķēdes. Starptautisko uzņēmumu vadītāji pārliecinājās, ka globālas krīzes laikā vienkāršāk strādāt ir vienā valstī, nevis daudzās atšķirīgās valstīs, starp kurām dažu nedēļu laikā pēkšņi ir “izaugušas” robežas.

Kā tas skar Jūs un ko Jūs varat darīt: Pašlaik vairumā lielo pasaules uzņēmumu tiek gatavoti un pieņemti lēmumi par pārmaiņām starptautiskajās piegādes ķēdēs. Tas notiek arī Eiropā. Latvijai ir savas priekšrocības – mēs esam Eiropas Savienībā, kur, visdrīzāk, saglabāsies salīdzinoši vienkārša preču pārvietošana pāri robežām. Mēs esam stabila un kopumā labi attīstīta valsts. Ja, piemēram, Vācijas ražotājs nolemj pameklēt sev piemērotus piegādātājus, kuri atrodas tuvāk un ar kuriem ir vienkāršāk sadarboties, tad Latvija noteikti ir viens no variantiem.

Šajā brīdī Jūs varat atcerēties savus ārvalstu partnerus, tajā skaitā tuvajās ārvalstīs. Varbūt Jums ir iemesls viņiem piezvanīt vai uzrakstīt un atgādināt par sevi? Varbūt Jums ir zināma kāda brīva ražošanas platība? Varbūt ir labas idejas, kuras šeit būtu viegli īstenot? Šis ir lielisks laiks par to atgādināt! Jums tas daudz laika neprasīs, bet partneri to var atcerēties vissvarīgākajā brīdī. Jūs varat iegūt interesantus sadarbības piedāvājumus, piemēram, tehnoloģiju vai zināšanu pārnesei, jauna produkta izveidei, jaunas ražotnes izveidei.

Piemērs no mūsu prakses: Šis notikums nav tieši saistīts ar reģionalizāciju, taču parāda, ka laba sadarbība ar ārvalstu partneri var sniegt negaidītus rezultātus. Mūsu piegādātājam – lielam Vācijas uzņēmumam – radās pēkšņa, iepriekš neprognozēta nepieciešamība pārcelt savu ražotni no Vācijas uz citu valsti. Pateicoties mūsu labajai sadarbībai un biežajiem kontaktiem, Latvija tika uzskatīta par lielisku kandidātu jaunajai ražotnei. Diemžēl tika pieņemts lēmums izvietot ražotni Bulgārijā, kur algas ir zemākas. Taču stāsts ar to nebeidzas, jo, iespējams, vajadzēs pārvietot arī inovāciju un projektēšanas struktūrvienības.

Valsts lomas pieaugums

Krīzes situācija mums visiem (lai gan daudzi to nevēlēsies atzīt) apliecina, cik nozīmīgas ir attiecības starp valsti un katru pilsoni, t.sk. uzņēmēju. Tās valstis, kas prot labāk pārvaldīt veselības un ekonomikas krīzi, ir pievilcīgākas saviem un citu valstu pilsoņiem, nekā tās, kurām tas neizdodas. Mūsu privātā dzīve pēdējos mēnešos ir atkarīga no tā, cik labi mūsu valsts spēj pārvaldīt epidēmijas ierobežošanu, testēšanu, informācijas apriti.

Arī vairums uzņēmēju krīzes laikā kļūst lielākā mērā atkarīgi no valsts pasūtījuma un valsts finansējuma. Šīs krīzes laika attiecības nepazudīs, lai gan tās nākotnē pārveidosies.

Kā tas skar Jūs un ko Jūs varat darīt: Rūpīgi sekojiet līdzi tam, ko piedāvā valsts un Eiropas Savienības finanšu instrumenti. Dīkstāves pabalsti un nodokļu atlaides var dot nelielu atelpu, bet valsts pasūtījuma iegūšana vai Eiropas Savienības grants var dot daudz vairāk: jaunu kvalitāti, jaunas partnerības un jaunas iespējas.

Piemērs no mūsu prakses: Vairāki mērķtiecīgi piesaistīti Eiropas Savienības granti ļauj lielam uzņēmumam ieguldīt attīstībā un paplašināt darbības profilu, no būvniecības uzņēmuma kļūstot par lielražotāju un potenciālu augstas pievienotās vērtības produkta eksportētāju. Turpmāk šis uzņēmums kļūs stabilāks, jo vairs nebūs pilnīgi atkarīgs no vietējā būvniecības tirgus.

Talantīgu darbinieku nozīmes pieaugums

Pieaugot automatizācijai, pieaug arī pieprasījums pēc cilvēku darba rokām,[7] tomēr krasi mainās pieprasījums pēc darbinieku prasmēm. Mūsdienās strauji pieaug plaisa starp daudzu jomu praktiskajām iemaņām un digitālajām prasmēm. Piemēram, darbinieki lieliski prot strādāt ar kokmateriāliem, taču neprot šo darbu uzdot automātiskajām iekārtām.

Digitālās prasmes tiek pieprasītas aizvien vairāk, taču nepieciešamās zināšanas ir pārāk mazam cilvēku skaitam. Uzņēmēji vairs nevar paļauties uz veiksmi – paziņu un kolēģu loku – un visdrīzāk nevarēs atrast, piemēram, industriālo mākoņdatu arhitektu. Turpmāk būs jāprot gan apmācīt savus esošos darbiniekus, gan mērķtiecīgi piesaistīt jaunus talantus, turklāt – ne tikai no Latvijas.

Kā tas skar Jūs un ko Jūs varat darīt: Cīņa par talantiem tuvākajā nākotnē kļūs aizvien sīvāka, un tajā uzvarēs pievilcīgākie un atvērtākie uzņēmumi, kam rūp katrs savs darbinieks. Iesākumam: izvērtējiet, kā mērķtiecīgi mainīt uzņēmuma iekšējo kultūru. Jūsu uzņēmumā talantīgam darbiniekam būtu jājūtas labi neatkarīgi no viņa ticības, kultūras, izcelsmes valsts utt.. Viņam vai viņai, protams, tikpat labi jāizturas arī pret kolēģiem, tajā skaitā pret Jums. Izstrādājiet darbinieku mācību un integrācijas plānus – protams, saskaņā ar Jūsu uzņēmuma ambīcijām un attīstības plāniem. Visdrīzāk, ka mācībām turpmāk būs pieejams lielāks finansējuma apjoms.[8] Arī šādas apmācības var kļūt par lielisku rīku jaunu darbinieku piesaistei – lielākā daļa uzņēmumu tās nepiedāvā. Izstrādājiet darbinieku rekrutēšanas stratēģiju.

Piemērs no mūsu prakses: Uzņēmumā sāka strādāt nesen uz Latviju pārcēlies darbinieks ar (sākotnēji) ļoti vājām latviešu valodas zināšanām. Viņam ir lieliskas interneta tehnoloģiju prasmes un plašs pazīstamu IT speciālistu un grafisko dizaineru loks valstī ar zemāku atalgojumu. Pateicoties šim darbiniekam, uzņēmums var sniegt Latvijas klientiem kvalitatīvus pakalpojumus par zemākām cenām. Iekļaujošā vide un labvēlīga attieksme kolēģim ļoti palīdz, tajā skaitā latviešu valodas apguvē.

Attālinātais darbs un digitālie pakalpojumi

Pēdējo mēnešu laikā ir strauji pieaugusi attālināti sniegto pakalpojumu loma medicīnā, pārtikas tirdzniecībā, ēdināšanā un citās jomās.

Līdzīgi ar darbiniekiem: liela daļa cilvēku ir pārliecinājušies, ka ir iespējams strādāt no mājām. Ja darba specifika to ļauj, pāris dienas nedēļā to var darīt arī, ja nav epidēmijas!

Šīs tendences, visdrīzāk, saglabāsies arī pēc epidēmijas beigām: palielināsies to uzņēmumu skaits, kas pēc ārkārtas stāvokļa kļūst elastīgāki un sniegs darbiniekiem iespēju biežāk strādāt attālināti.

Kā tas skar Jūs un ko Jūs varat darīt: Pārliecinieties, vai Jūsu uzņēmums var sniegt pakalpojumus tiešsaistē. Šīs iespējas kļūst aizvien plašākas: plaša patēriņa precēm der jau esošas e-veikalu platformas (Etsy, Amazon) vai pašu veidotas platformas (jau minētais holt.lv). Ja esat būvnieks, būvju projektētājs vai būvmateriālu ražotājs: rūpīgi sekojiet līdzi BIM sistēmu attīstībai[9] un pielietojumam, vai, vēl labāk, – aktīvi iesaistieties, lai Latvijā šajā jomā beidzot ir aktīvāka kustība un lai Jūsu uzņēmums būtu tās priekšgalā! Nodrošiniet saviem darbiniekiem iespēju strādāt no mājām, vienlaikus nodrošinot stingru procedūru, kas ļauj saglabāt darba ražīgumu arī mājās.

Piemērs no mūsu prakses: Pašlaik izstrādājam mācību uzņēmumam jaunus pakalpojumus, kas ļauj mācīt arī tiešsaistē. Iznākumā Latvijā esošais uzņēmums ir guvis jaunas iespējas mācīt arī ārvalstīs, t.sk. ne tikai sniedzot mācību pakalpojumus ārvalstu iedzīvotājiem, bet arī nodarbinot ārvalstīs dzīvojošus pasniedzējus.

Citas paliekošās pārmaiņas

Šīs ne tuvu nav vienīgās pārmaiņas. Vēl daži piemēri:

  • Par aizvien nozīmīgāku veiksmīga uzņēmuma rādītāju kļūst tā noturība pret jebkāda veida krīzēm, t.sk. laba likviditāte, laba piekļuve kapitālam, zems parāds, kā arī augsta procesu digitalizācijas pakāpe, kas ļauj veiksmīgāk turpināt darbu pat tad, ja darbinieku nav uz vietas.
  • Aizvien izteiktāka autonomā energoapgāde: attīstās bateriju un enerģijas ražošanas tehnoloģijas, kas ļauj uz elektrību pāriet transporta līdzekļiem, industriālajai apkurei un ventilācijai. Strauji samazinās mūsu atkarība no naftas un dabasgāzes.
  • Radošuma lomas pieaugums. Automatizācija ļauj atteikties no rutīnas darba, taču aizvien vairāk ir nepieciešama cilvēka iniciatīva, idejas, kritiskā domāšana.[10] Skan skaisti? Realitātē ne visi cilvēki to spēj vai vēlas. Rezultātā sabiedrība var noslāņoties un kļūt ievainojama.

Šis saraksts nebūt nav pilnīgs, un mēs priecāsimies, ja Jūs to papildināsit komentāros!

Īstermiņa pārmaiņas

Virkne pārmaiņu visdrīzāk neturpināsies pārlieku ilgi, taču pat īstermiņa pārmaiņas radīs nozīmīgu ilgāka termiņa ietekmi uz uzņēmējdarbību. Dažas no šīm pārmaiņām:

  • Tūrisma, jo īpaši starptautiskā tūrisma un ar to saistīto jomu (viesnīcas, aviokompānijas, pilsētu centru restorāni u.c.), kritums. Visdrīzāk, ka tūrisms mainīsies arī pēc krīzes: iespējams, ka populārāks kļūs vietējais tūrisms, kā arī lēnais tūrisms, izbaudot galamērķi vai pieturas punktu ilgāk un pamatīgāk.[11] Iespējams gan ir arī, ka pieprasījums atgriezīsies vecajās sliedēs. Bet – kas zina, cik uzņēmumu spēs līdz tam izdzīvot un kā tie būs mainījušies?
  • Augsts atsevišķu preču pieprasījums. Aizvien vairāk uzņēmumu cenšas pārslēgties uz, piemēram, medicīnas masku un dezinfekcijas līdzekļu ražošanu. Eiropas lielvalstis pēkšņi “atklāj”, ka tajās netiek ražotas šķietami vienkāršas lietas[12] un sola, ka turpmāk daudz vairāk domās par stratēģisko preču ražošanu uz vietas. Teorētiski tam vajadzētu liecināt, ka krīzes situācijās nepieciešamu produktu ražotājiem Eiropā varētu būt nodrošināts stabils valsts iepirkums, taču pēc krīzes politiķi mēdz aizmirst savus solījumus. Turiet viņus pie vārda! Atbildīgs, atklāts lobijs ir leģitīma, demokrātiska un nepieciešama prakse.
  • Cilvēku izvairīšanās no vietām un pasākumiem ar lielu dalībnieku skaitu. Šobrīd diez ko negribas iedomāties sevi starp tūkstošiem fanu sporta stadionā vai koncertā. Uzņēmumi, mākslinieki un sportisti, kas darbojas šajās jomās, protams, ir spiesti meklēt savu izdzīvošanas taktiku līdz epidēmijas beigām un klientu uzticības atgūšanai. Kad tas notiks? Mēs nezinām. Bet agri vai vēlu būs apmēram tāpat, kā pirms epidēmijas. Cilvēka daba būtiski nemainīsies.

Nākamajā rakstā pēc nedēļas: Kā plānot uzņēmuma attīstību krīzes laikā.

 

Atsauces

[1] Shara Tibken. Behind Samsung's push to rule the world. Cnet, 09.12.2013.https://www.cnet.com/news/behind-samsungs-push-to-rule-the-world/

[2] Nouriel Roubini. Ten reasons why a 'Greater Depression' for the 2020s is inevitable. The Guardian, 29.04.2020. https://www.theguardian.com/business/2020/apr/29/ten-reasons-why-greater-depression-for-the-2020s-is-inevitable-covid

[3] “Labākais laiks stādīt koku ir pirms 20 gadiem. Otrs labākais laiks ir tagad”. Šis teiciens tiek piedēvēts ķīniešiem, lai gan tā izcelsme ir neskaidra.

[4] Schwab, Klaus. The Fourth Industrial Revolution. What It Means and How to Respond. World Economic Forum, 14.01.2016. https://www.weforum.org/agenda/2016/01/the-fourth-industrial-revolution-what-it-means-and-how-to-respond/

[5] Lompe, Klaus. Regionalisierung als Innovationsstrategie : Die VW-Region Auf Dem Weg Von Der Automobil- Zur Verkehrskompetenzregion. 1996.

[6] Camille Rustici. Covid-19 forces Europe to rethink globalisation. International Politics and Society. 28.04.2020. https://www.ips-journal.eu/regions/europe/article/show/covid-19-forces-europe-to-rethink-globalisation-4310/

[7] Record Number of U.S. Employers Plan to Upskill their Workforce as Automation Creates New Jobs. ManpowerGroup, 01.02.2019. https://www.manpowergroup.com/media-center/news-releases/record+number+of+u.s.+employers+plan+to+upskill+their+workforce+as+automation+creates+new+jobs

[8] EU launches new €50 million pilot to develop skills and education across Europe. European Commission, 22.04.2020. https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_20_694 (šis ir Eiropas Savienības pilotprojekts krīzes situācijai, taču plānots, ka tas pārtaps daudz apjomīgākā ilgtermiņa programmā)

[9] Lielā BIM skaitīšana. Pētījums par būvniecības nozares digitalizāciju Latvijā. https://www.lielabimskaitisana.lv/

[10] Alex Gray. The 10 skills you need to thrive in the Fourth Industrial Revolution. World Economic Forum, 19.01.2016. https://www.weforum.org/agenda/2016/01/the-10-skills-you-need-to-thrive-in-the-fourth-industrial-revolution/

[11] Binhan Oğuz. Global tourism and the COVID-19 pandemic. Daily Sabah, 20.04.3020. https://www.dailysabah.com/opinion/op-ed/global-tourism-and-the-covid-19-pandemic

[12] Rym Momtaz. Macron urges massive increase in local production of medical equipment. Politico, 31.03.2020. https://www.politico.eu/article/macron-urges-massive-increase-in-local-production-of-medical-equipment/